Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

***

Jūtu kā tuvojies.
Gaiss sāk trūkt.
Tu viss dedz liesmās, Tavās rokās ugunspuķes.

Tu tuvojies un man trūkst gaiss.
Nevaru pakustēties un asaras izžūst.
Jo tu liesmojošs un tuvojies.

Ja pieskarsies es sadegšu.
Es stāvu un nevaru paskriet,
Zeme kļūst melna.

Viens Tavs pieskāriens un es aizdegšos.
Uzliesmošu un spīdēšu spoži.
Līdz sirds pārogļosies.

Tavās rokās ugunspuķes,
Es aizdegšos.
Viedokļi par dzejoli
 bariss  2017-03-06 16:10 
Kad sejai tuvojas tavs vaigs,
Es jūtu - jānolaiž ir tvaiks.
 betbetmens  2017-03-07 08:34 
cilvēciski saprotams,emocionālais pārdzīvojums un bažas par iespējamo personisko
ugunsnedrošību autorei liek par to runāt un runāt,taču no lasītāja viedokļa
nebeidzamā atkārtošanas ir mazākais vismaz dzejiski neveikla.prieks ,protams,par
uzdrīkstēšanos ielauzties šajā divu autoru monopolizētajā vietnē...:)
 klusaisMiileetaajs  2017-03-07 12:19 
Nav jau nemaz tie kačigari tik briesmīgi...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?