Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ej ar līkumu

Kraujas malā, kur smiltis beidzas
Kur pāri upei alkšņi krīt,
Tur upē krasts no malām veļas
Un neko nevar padarīt.
Kas bijis augšā, tas lejup gāžas
Un straume viņu aizrauj prom.
Rit dzīve visa kā uz naža
Nav vietas tam, kur mieru ron.

Draugs, nestāvi uz kraujas malas,
Pat tad, ja domas kaut kur klīst.
Visātrāk novīst zāle zaļā
Un krasti gāžas tad, kad līst
Viedokļi par dzejoli
 bariss  2017-01-26 18:16 
Galvenais - nevajag zem ozoliem stāvēt.
 dadzisgan  2017-01-27 03:46 
vienkārši un patiesi..
 Burve77  2017-01-27 13:28 
jā, pilnīgi saprotama doma:)
 kisindzera  2017-01-29 18:46 
Izdevies tīri labi!
 dadzisgan  2017-01-30 11:01 
uh,ir labi1
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?