Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Lūgšana

Sēžot uz asfalta
Es skaitu lūgšanu tev
Veltu tev visas šīsnakts zvaigznes
Kuras pamazām dziest
Veltu tev visu savu gaismu
Kas lēnām izdeg man rokā
Veltu tev visu savu skaistumu
No kura rīt vairs nekā nebūs palicis pāri

Sēžot uz asfalta
Es domāju par tevi
Lūdzu, lai tu atnāc un sabradā mani
Manas zvaigznes, gaismu, skaistumu
Un es varētu kaifot no tava pieskāriena

Šis asfalts ir mana svētnīca
Šī šoseja- mana paradīze
Šī lūgšana- mana dzīve
Āmen
Viedokļi par dzejoli
 Wendetta  2004-08-25 18:20 
mm.. - "kaifot" neiederas shajaa lugshanaa... un bik par jeelu.. vareeja butu
izteixmiigaakas izjuutas...
 Ernijs1  2004-08-25 23:03 
Baigi labs!!! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?