Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

100 Grams

Misters Grams esmu es,
Un nosveru domas,
Pēc komas,
Tādas nu spējas;
Vakardienu neatceros,
Par gadu uz priekšu,
Zinu visu;

Bezcerīgs un netīrs
Tavās acīs,
Satrupējis bērzs,
Sadrupis mīts,

Bet,no rīta,
Spīdēs Saule tam,
Kurš vēl ir dzīvs!




Viedokļi par dzejoli
 Susurlacic  2016-12-22 07:48 
sto gramm??
 Cerinju_Peeteris  2016-12-22 09:15 
grams neko liels nau iepretim pasaulei :D proti atminjas resursi taadai buutnei
vareetu buut objektiivi ierobezjoti tiiri fiziskaa materiaala deelj :D
 straume22  2016-12-27 14:19 
Dzīvībā ir kas fascinējošs, atšķirībā no šī darbiņa. K-hem.
 edelveiss1971  2016-12-28 21:27 
Simtais grams ir iekšā liets,
Ceļā tam nekas nav liegts.
Aknas,nieres viss pie
kājas,
Gramiņš atrod kuņģī mājas.
Smadzenēs, kas augstāk dzīvo,
Domas lustīgas jau
plīvo.
Dod tās ziņu pedāļiem,
Lai iet soļiem ļenganiem!!!
KAUT KĀ TĀ!
 solimarja  2017-01-11 18:07 
Lai dzīvo dzīvība un nedaudz siltuma!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu