Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Man ir skumji

Vasaras naktis bija tik gaišas
Zvaigznes tik tumšas,
Ka nespēju saredzēt-
Tavus soļus tumsā,
Tavu elpu sadzirdēt.

Tad atnāca rudens
Atnesot raizes
Pāri mums klājās
Sietiņa zvaigznes,
Sijājot soļus,
Sijājot elpu,
Attīrot skumjo
Debesu telpu.

Tumsā krīt lapas
Sarkani brūnas
Nevēlos redzēt
Krīt asaras sūnās,
Sažņaudzot sirdi,
Aizraujot elpu,
Aizslēdzot tukšo
Visuma telpu..
Viedokļi par dzejoli
 Runcs  2016-09-02 14:29 
neraudi, lielaislaci.. iekod suliigaa aabolaa...
 Susurlacic  2016-09-02 14:33 
Ābolīši krīt un ,...pūst
Lācis pinkains dubļos žūst :(
 Runcs  2016-09-02 14:37 
tas chiuskas aabols tik suliigs..
 Susurlacic  2016-09-02 14:40 
Par čūskas doto mēs vēl šodien maksājam nodevas :)
 vanadziene56  2016-09-11 13:01 
Rudens nāk ar nostaļģiju pēc vasaras, siltuma, mīļuma..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?