Vakarā..

Šai vakarā,kur vējš ar lietu savu dziesmu rāda,
kādā kautrīgajā smaidā kāds dzīvesprieku atrada.
Un dienas paiet to atmiņu miglā,
un naktīs - to sapņu mītā.
Tur rokās sadodas saullēkta domas,
tur vējš ar vilkiem spēlējot lomas...
kur smaidot satiekam pagātnes ēnas,
kur nākotnes bailēm beidzas ēra...
šai dziesmā,tik spontānā un klusā,
brīžiem kā kritika,
dažiem ar pārmetumiem pilnā krusā,
es griežos ar taureņiem,
es spēlējos ar vilkiem,
es skatos caur miglu,
caur savu domu un sapņu savītu.....