Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ciešanu pārpilnība

Es nošautos tevis pēc:
Sešas lodes kājā!
Tad vēl piecas kreisajā rokā
Un divpadsmit ielaistu
Pa logu tavā mājā.
Es tiešām nošautos-
Sirdī ar bumerangu,
Pa nagiem sizdams ar uzgriežņu stangu,
Vēl sprāgstošās patronas
Deviņdesmit trīs - tieši sirdī!
Es tiešām tā darītu,
Ja galvu saspiedis būtu
Starp ieejas vārtiem
Merīnas aitu kūtī,
Ja krītot uz galvas
No Eifeļa torņa
Muti atsitis būtu.

Bet zini, tā nenotiks.
Vari brēkāt kā vista,
Kas zupai noplūkta plika.
Vari sev rokās un kāju nagos kost,
Jo es te palikšu,
Sevi nešaušu nost,
Pie stūra ar draugiem
Mani gaida mūžīgais plosts

Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2016-04-08 19:07 
Enerģiska un izšķirīga nostāja.
 taalais_sakura  2016-04-08 21:49 
Lācis pamodies pa īstam,tagad visiem bīstams...mau ko teikt,labi!
 vanadziene56  2016-04-09 18:13 
Izklausās, ka tu, visdrīzākais, nenomirtu-tikai pašsakropļotos un dāmai pēc tam tevi
būtu jākopj.. :))
 ceturdiena  2016-04-09 21:01 
Mūžīgais plosts---Lāča traks vai?
 22princese  2016-04-11 01:17 
Tad jau esi slapjais lācis, kas no plosta nācis.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?