Vārds...

autors: Divuks [dzejoļi]

Vai vērts man veltīt Tev šo vārdu,
Ko nespēju Tev iepriekš teikt.
Teikt es gribēju jau sen Tev to,
Bet vai laimīga es būšu,
Kad pateikšu Tev to?
Tu mīlēji...
Bet vai mani?
Nē!
Labāk es pataupīšu
šo vārdu-
Mīlestība!
Kad pienāks laiks,
Tad vārds tiks veltīts Tam,
Kas pelnījis būs to,
Nevis Tu,
Kas mīl spēlēties ar visiem.
Vārds- mīlestība,
To dzirdēs cits,
Nevis Tu,
Mans draugs!

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
eugen	2004-08-24 14:57
..miilestiibu laikam nepelna.. vai nu ir vai nau..
Wendetta	2004-08-24 15:15
ehh.. Tu to biji veltiijusi nevis lasiitaajam, bet tam cilveekam.. :[ shkjiet, Tev saap, ka Tu vinju miili, bet vinjsh to nenoveertee.... pilns DzDz ar taadiem.....
Nomanduls	2004-08-24 16:08
[klusiņām pačukst] siermaizes, siermaizes :))))))
liecika	2004-08-24 16:39
[klusīņām ķiķina]
Roxana_	2004-08-24 20:22
Pareizi, nav vērts aplaimot kādu, kurš to nemaz negaida. Vēl paliksi atbildīga...
liecika	2004-08-25 11:59
kāpēc visi runājam par kādu tur baiso, lielo, vienīgo, konkrēto mīlestību, kad tai pašā laikā - ienīstam, nicinām, necienam, pazemojam ķādu citu vai pat to pašu lielo mistisko mīlestību.. lielāks spēks un gandarījums būtu tajā, ja mēs mīlētu visus vienlīdzīgi un nesavtīgi.. jo tas vairāk attaisnos pūles un cerības kā viena knkrēta cilvēka mīlēšana, jo viens cilvēks ir vājš un noteikti nodarīs sāpī, bet visu cilvēku vājums kopumā neitralizējas.. (ja neveidojas rezonanse protams)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!