Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kāpēc tikamies mēs...

Kādēļ tikāmies mēs?
To zināji tu,
to zināju es,
to zināja mūsu dvēseles...
Tas bija ierakstīts zvaigznēs,
tās zvaigznēs spožajās,
kam ticējam mēs....
Tur augšā,tai likteņu grāmatā biezā,
starp zvaigznēm neaptveramajā piena ceļā,
viss ierakstīts,paredzēts,
un no cerībām kūst.
Tur augšā,kā lejā,
atspulgs ar sapņiem mijas
un atbalsī bija,ir un būts...
Un atkal šīs zvaigznes priecājas
par jauko tikšanos,
krītot,tik smejas,
un atkal no sāpēm gaisma dzimst,
un atkal mēness šai jautrībā nirst...
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2016-01-29 10:53 
Patika.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?