Gaudu dziesma, gaidot tumsā Olaines autobusu

Pavisam nelielu saujiņu zvīņu
Es ieberu kabatā sava mirušā svāģera ēnai
Lai viņā krastā būtu bombongām nauda

Tur pazemes ūdeņus kuģot steidz bezmiegs
Un tālumā drūzmējas pelēkas ēnas
Bet nošķaudās airētājs, un aizmūk visi kur kurais

Jānopērk vēl viena karpa
Es sabēršu zvīņas savā caurajā ķešā
Lai turīgs būtu šajā un pretējā krastā

Ir ziema, un miegā iesalis sen jau šis zivju dīķis
Novelciet frakas, kungi
Mans švāģeris tiešām ir miris