Ādažu čipsi ar kolu - labs palīgs svaigu ideju meklētājiem

Ādažu čipsiem piestumtu vaigu
Un kolas pudeli rokā
Es eju meklēt ideju svaigu
Ir rīts, manī skatās kā spokā

Vai Muļķu zemes Brīnumu laukā
To slepenā vietā raktu
Vai rūsas saēstā burvju traukā
No Aladina kabatas zagtu

Eju un meklēju, grāmatas šķirstu
Gan taujāju vecus ļaudis
Un skaitu pie sevis, lai neaizmirstu:
„To ideju kāds man ir skaudis!”

Cik Ādažu čipsu tukšotās pakas
Es esmu pametis zālē
Cik ceļmalā pamestas dzērienu akas
No plastmasas pudelēm bālē

Klāt vakars, un bēdīgs sēžu es parkā
Ar tulznās noberztām kājām
Vērodams debesis papeļu arkā
Laikam būs jāiet uz mājām

Te redzu pa aleju meiteni nākam
Tai gurdena stāja un gaita
Es aicinu viņu – „Nāc, apsēdies blakām
Man čipsi vēl pakā bez skaita”

Malciņš no pustukšās pudeles veldzē
Viņa saka – „Pietiek tev klejot!
Es esmu ideja, kuru tu meklē
Tā mūza, kas sauc tevi dzejot!”

Es pieceļos domīgs, un pakasu pauri
„Ak, mīļā, kur biji tu agrāk?”
Beigusies diena, un kola jau cauri
Pēc desmitiem viss maksā dārgāk

Aizeju lēnām pa aleju tumšo
Kaut kur skan dzērāju dziesmas
Tie pažēlos mūzu šo nokavējušo
Nāk nakts, un man sākušās iesnas

Sasedzos silti ar vatēto deķi
Un mēģinu saskaitīt aitas
Sapņi smaržo pēc čipsiem ar speķi
Gan rīts nesīs jaunas gaitas!