Atrauties no zemes...

Vienkārši aizlidot
Kaut kur tālu no visa prom
No dzīves realitātes un atmiņām
Kas vajā ikdienas steigā šajā
Kā gribas apstāties uz mirkli
Un ieklausīties, gribu dzirdēt
Kā klusums skan, kā saule riet
Kaut kur augstu kalnos
Pārvarēt katrs var tos
Bet vai jāskrien uz reiz ir pāri
Tu pats sev tā pāri dari
Tev laiks ir visam
Arī rīt var izdarīt lietas,
Kuras tur Tevi it kā piesietu
Piespied Tu
Pats sevi
Un viss ko atliek ir tikai darīt
Darīt pa savam, darīt to, kas tīk
Jo kāda jēga dzīvot dzīvi
Būt kādam pakļautam
Kad skaiti naudu, vai spēsi to atļauties
Kad nespēj no zemes atrauties
Un piepildīt savus sapņus...