...neapņēmu

autors: Closing_Time [dzejoļi]

Ik reizi,
Kad domāju par
Mīlestību,
Atceros Tevi,
Tu vienmēr skaistu
Pasauli devi.
To pasauli,
Ko radīja kāds,
Noteikti mīlestības
Aicināts.
Un tajā pasaulē biju,
Un biju es
Lutināts.
No pasaules ēnas
Pasargāts.
Ik reizi,
Kad domāju par
Mīlestību,
Atceros Tevi,
Un mazliet man kauns,
Pašam par sevi,
Ka ņēmu es visu, ko devi,
Bet Tevi
Tā arī neapņēmu.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
_Dane_	2015-08-31 22:28
Jauka Tev bijusi Tā sieviete!
straume22	2015-09-01 10:38
Skaisti! "neapņēmu" - dzejnieka uztverē absolūti personificēts jēdziens. Varbūt:"nepiekļāvu", vai:"nepaņēmu kā mīļoto" Kad runa ir par mīlestības pasauli, tad robežas izplūst, bet kas TUR ir bijis -tas ir laimīgs cilvēks. Izbaudiet laimi!:)
klusaisMiileetaajs	2015-09-01 20:19
Bet paņemt paņēmi, ko..? Piesmēji un pameti! Kauns Tev! Es personīgi pat ar lapsāci tā neuzdrīkstētos izdarīt. :(
priede	2015-09-02 20:16
Ja ņēmi visu ko deva, bet viņu neapņēmi, par to ir vērts nokaunēties.
assortina	2015-09-03 22:31
Romantiski! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!