Savas laimes kalējs

Ja katrs savas laimes kalējs,
Tad nesaprotu to:
Man nagi apdauzīti zili
Un veste vienos caurumos.
Es klepoju kā rūdīts slimnieks,
Kad smēdes dūmi plaušas ķer.
Un puns uz kājas cēlies milzīgs
Pusdzīvi nākas pieklibot.
Un katru dienu domas tukšas
Kāds palīgs blakus kaļot maļ.
Kāds varu būt sev laimes kalējs,
Ja citi apkārt kaļ par skaļ?

Tie māņi, krāpšana un meli:
Vai kāds ir redzējis, ko kaļ?
No mēsliem nevar izkalt cirvi
Uz laktas pleķis- pusapaļš..