Prelūdija

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Manas domas kā aptrakušas skrien,
Man acis kā brūnas aitas- pieneņlaukos brien.
Pa vidu - upe, laizot krastu, plūst
Un debess jums ar rasu siltu pār manu galvu grūst.

Tik nesaki, ka vasara pēc ziemas būs,
Ka dienas pastiepsies un garākas tās kļus,
Ka mežos plauks un ziedēs īstās papardes
Un zeme silta būs un uzkarsīss it viss.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
bariss	2015-05-12 15:43
Nu prelūdija it ka būtu... Kad būsi salāpījies - turpināsi?
ankoridzha	2015-05-12 17:59
Kā tad tā? Tu gribi teikt, ka vasaras nebūs?
baalzams	2015-05-12 22:55
baidos, ka vasara nebūs pēc ziemas. ļoti iespējams, ka pēc ziemas būs pavasaris.
Susurlacic	2015-05-13 08:55
man dzīvē rādās, ka pēc pavasara uzreiz nāk rudens un ... tā bez gala
assortina	2015-05-14 21:57
Lāči atpazīstot tikai divus gadalaikus!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!