visiem

Man vienmēr sirdī stāsts par patiesību skaudis
Ko bērnībā man mazam tēvs un māte paudis
Un izaudzis es gāju meklēt īstos ceļus
Bet redzēju vien apkārt bandītus un meļus

Kā tie ar meliem patiesības maizi smērē
Bet paši izvirtuši, tautas naudu tērē
Ka nav no patiesiibas taisnības ne miņas
vien prese dzeltena un vecas laika ziņas

šo visu redzot gribas gaudot kaukt kā sunim
un nevis stulbi smaidot pakļauties kā lunim
ar mēslu dakšām visu projām mēzt un ārdīt
ar nagiem skrāpēt ,zobiem kost un kājām spārdīt

Bet kamēr apkārt klīdīs ļaudis melnās micēs
Un vēnās narkomāni šķidras vielas špricēs
Pa ielām slīdēs jauni limuzīni glauni
Būs valsts kā mūžīgs cirks tā vadītāji klauni

Un tauta mierīgi tik smaidot galvas klanīs
Tos priesteri kā paklausīgus aunus ganīs
Un bodē šņabis vienmēr lētāks būs kā maize
Būs apkārt kārtība un nebūs valstī šaize