Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Aiz klusuma horizonta


Kad aiz klusuma horizonta,
tu aizdedzini un apgaismo prātu,
lai manu cerību kāpās
austu mēnesnīca,
pēkšņi kā vētra,
nāk neapturamu vēlmju vilnis
pēc tikšanās,
pirmsausmas smaida,
un esam jau tur - jūtu virsotnē pašā,
kurām izskaidrojuma nav,
un kas dāvātas mums
kā sapnis vēl neatklāts,
lai liktu tiekties tur,augšup,
un atkārtotos
senais Ēdenes stāsts...
Viedokļi par dzejoli
 laukroze  2015-04-23 10:05 
skaisti, romantiski lai! :)
 klusaisMiileetaajs  2015-04-24 23:49 
Baigi romantiski, jā!
 solimarja  2015-04-24 23:52 
Patīkama klusēšana,kas vēl patīkamāk turpinās!))
 Paracelzs  2015-04-26 10:11 
Ar to Ēdeni un čūsku šeit sākās briesmu lietas !
Toreiz vismaz āboli bija bez
ķīmijas ...
 bariss  2015-04-28 16:01 
un inde bija salda...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?