Nakts..

autors: danzem [dzejoļi]

Es redzu Tavas acis, tās mirgo kā sapnī, kā dejā,
Tās trauslas kā vējā aplauztas, bet es tās sargāšu, kaut dvēsli atklāšu.
Mēs vijamies dejā,
viss izskatās tik patiesi kā sapņainā ejā,
Es atceros, bet viss aiziet vējā..
Tu izskaties skaisti, bet Tu ej aizvien tālāk, Tu izgaisti..
Tu skaties, kaut nezinu vai redzi mani,
Jā, es kļūdījos, es atzīstu, Bet ko, Ar Piedod vien es izkustu.
Ar vārdiem nemainīsi Pagātni vai cilvēku - Savādni.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
ankoridzha	2014-12-19 23:58
Neizpratni rada izmētāti lielie burti, pazūd dzejoļa ritms.
lapsu_aacis	2014-12-20 09:15
unj dzeja kurj?
22princese	2014-12-20 15:46
Tieši tā tas notiekās skumīgs ir šis stāsts.
BIRNBAMS	2014-12-21 11:13
Princese pateica labi! Kaut pāris kļutu mēs abi! Pagātni mainīt vairs nevar - āmurs pa naglgalvu sit - zvīņas no acīm lai krīt!!!
klusaisMiileetaajs	2014-12-21 16:45
Ar zombiju meiteni metos kad dejā, Tai acis, zobi kaislīgi spīdēja sejā. Tad mīlas rotaļas, trīs stundas kopā, Laikam piedzēries biju, riktīgi lopā... Nekā peronīgi. :)
Santrape	2014-12-27 11:21
ar aplauztām acīm tu manī skaties es arī tā skatos tevī mēs aplauzti abi un mums ir tik labi ar aplauztām acīm sevī * es esmu tik skaita un tu arī skaists mēs abi tik skaisti kopā ar aplauztām acīm ar putnu rokām dvēseles sildītās mokās * tik savāda es tik savāds tu mēs aplauzti dejojam sevī vien acis - tas rubīna spogulis vēl aplauzti skatās pretī

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!