Nemet man

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Nemet skumju akmeni,
Dvēselē nemet man to!
Asaras sāļās uz vaigiem,
Akmenis neskalos.

Iemet akmeni debesīs,
Komētu starpā, lai spīd.
Akmenis, akmenis negantais,
Svilpodams lejup krīt.

Nemet skumju akmeni,
Dīķī mēness, kur mīt.
Nesasit gludo spoguli
Ļauj tam atmiņas tīt.

Iemet skumju akmeni,
Vulkāna karstajā lavā.
Skumjas vērtīsies ziedos,
Verdošās uguns pļavā.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
GANGA8	2014-12-05 12:39
Labi teikts!
assortina	2014-12-05 20:31
Labs!
forma1961	2014-12-06 14:53
Ļoti,ļoti
vanadziene56	2014-12-06 16:39
Staigāt ar akmeni uz sirds ir visgrūtāk, tik jautājums, kur to nomest... :) Katrā ziņā, otram ar akmeni mest ir grēks...
hefny	2014-12-06 19:42
jā, ja akmens izkustu un puķēs izvirstu - sparīgi izsprāgtu pilnos versmainos ziedos,- būtu smuki.tur reāli jebkuram akmenim būtu viena no vietām. smuks ir akmens laukamalā,robežzīmē, vietā,kur tam apakšā bēdu palikt un aiziet dziedot.
klusaisMiileetaajs	2014-12-07 10:54
Piekrīt bamviram!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!