Ziema, vecais...

Ziema, vecais, lai arī sniega nav daudz
Tomēr ūsas sasalst, velkoties mājās no busa
Garas cirkuļu kājas steidzīgi ieliņās klaudz
Vasarā steidzīgā pilsētas nomale kļuvusi klusa

Onkuļi sarkaniem deguniem vainagus tirgo
No zariem, kas izskatās lauzti kapos vai parkā
Papīra driskas ar atlaižu reklāmām mirgo
Vecais, ir ziema, un lai tevi pufaika sargā

Neklausies manas dvēseles kliedzienā skaļā
Nezinu kāpēc, bet brēkā tā jau labi sen
Kā abstrakcionista pindzeles triepienā indīgi zaļā
Es ieskatos ikdienas straumē, kas ļautiņus dzen

Mana dvēsele gaudo ar vilkiem un šakāļu baru
Kad debesīs Mēness grīļīga dzērāja solī šļūc
Tarkšķ radio tukšumā, stāstot par Ukrainas karu
Ir taču ziema, vecais, ņem savu nastu un mūc

Vai esi jau dzirdējis Latvijas veiksmes stāstu
Ko spīdīgu pankūku ģīmji stāstīt mīl daudz
Logā pūš ziemelis, dāvādams ledainu glāstu
Ir taču ziema, vecais, tu vairāk tik sīpolus grauz!