Par kaut ko

Ar mani noticis kaut kas,
Kas konkrēti es minu ,
Nav redzams tas , ne sataustāms ,
To savā galvā zinu .
Tās noteikti nav paģiras ,
Es reti metu šļuku ,
Un arī tas nav triperis ,
Jo nav vairs meiču smuku .
Tā , protams, grūtsirdība nav,
Kas , daudziem klātu steidzas.
Es tūdaļ jaunu korķēju ,
Ja šņabis glāzē beidzas !
Tas ļaunums nav, kas varētu
Būt slēpts ar jauku smaidu,
Bet iekšā kņud , to sajūtu,
Kas , ārā nāks to gaidu .
Kas ir tas varenais kaut kas?
Kurš pateiks to , tam lieku !
Te pēkšņi pauris atceras ,
Ka runa ir par prieku !
Tas ir tas varenais kaut kas !
Kurš , aizmirsts bij uz laiku .
To tūdaļ ārā laidīšu ,
Kā lokmotīve tvaiku !
Tad jautāsiet , par ko tas prieks,
Kurš rotā manu ģīmi ?
Vai neesi tu sadzēries ,
Vai nedaudz odis līmi ?
Nē prieks ir īsts , tas ir kaut kas !
Par to , ka dzīve dota ,
Un štrunts par to , ka gadus prom
Mēž ļaunā laika slota !