Ej, kur iedams

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Mans dibens iet, kur saule rāda,
Kur spalvains mēness pļāvās zied,
Kur mākoņi no kalna veļas
Un pērkonbalsīs skaļi dzied:

Mums pilnas bikses šķidras laimes,
Kad var pār zemi dejot iet.
Pār mēlēm izplūst saldie vārdi-
Nāc līdzi mums pa pliko skriet!
Ņem mani līdz, vai arī priekšā
Kad kādreiz pārņem dzīves prieks.
Tu apkārt man, es tevī iekšā,
Kas reiz bij liels, tas tapis nieks.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2014-09-26 15:45
No smiešanās vai vēders sasāpējās. :))))))))
laukroze	2014-09-26 21:58
atceros, ka Ziedonim bij dz. "Caurvējš".. bet te caurejas slavinājums..;)
hefny	2014-09-27 09:28
ak,susi, dzīves visas puse; i priekšuse, i aizmugurējā, i iekša,i ārpuse,-jā visas ir uzmanības vērtas ,kamēr dzīvi. jā, arī ieintriģēti, pasmējos.
BAMS	2014-09-27 14:13
Nāc līdzi mums - nozīmīgi teikts. Kuri ies?
baalzams	2014-09-27 19:32
suska, kur še dzeja??:(
_Biezaa_oome	2014-09-28 20:47
Bamstiikli, ies tie, kas panjemti priekshaa. Kas veel nav skaidrs?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!