Mana 1.septembra rīta hronometrāža

4:23 AM
Es šorīt piecēlos vēl strēķīti pirms gaiļiem
Vai pilnmēness, vai čurātgribas dzenāts
Un nolēmu, ka laiks ir iedzert tēju

4:32 AM
Aiz loga caurspīdīgā naktskreklā snauž ciems
Jau vārāmkrūze šņāc uz gāzes liesmas
Un klusās čībās apkārt staigā klusums

4:39 AM
Es ērti iekārtojos ķēķa galda galā
Un noslauku uz grīdas maizes druskas
Man šķiet, ka būtu labi, ja ir kāmis

4:43 AM
Skat, kāda grāmata te, neredzēta agrāk
No kurienes gan tāda gadījusies?
Kāds dāvinājis vai atstājis varbūt…

4:48 AM
Es sāku šķirstīt senā iesējuma lapas
Tas foliants, šķiet, vai pus tonnu sver
Un pilnas svešiem vārdiem gudri pītiem

4:54 AM
Es lasu un pie sevis klusi nopriecājos
Cik labi lasīt, ja ir acis ciet
Jo vaļā acīm lasīšanai ķēķī pārāk tumšs

4:59 AM
Bet šajā lappusē mans prāts ir kļuvis mezglains
Es lasu teikumu, un nesaprotu domu
Var būt, ka lasīšanai vēl ir pārāk agrs?

5:04 AM
Patiešām agrs, ja pat lapu pāršķirt nevar
Un tikko izlasītais ķekšos pārvērties
Bet galva šūpojās kā putnu biedēklim

5:07 AM
Es acis atveru un redzu šādu ainu:
Uz gāzes liesmas vārāmkrūze pusē
Bet rokas mīca tējkaroti līku

5:08 AM
Ar klusu plakšķi apdziest blāvā gāzes liesma
Vēl stundu mieru – pats sev saku es
Un čības mani klusu nes uz gultu
5:16 AM
Es atkal lasu biezo grāmatu un brīnos
Kā gan tik labi var kāds uzrakstīt?
Bet balss man saka – Vecais, izbeidz krākt…