Sēņu vecīša pātari

Dziest mirkušas ogles,
Ugunskurs kūp,
Lietavas lejas,
Samircis apogs tup.
Uz tā celma,
Kur mežā
Sēnes meklēju es.
Mākoņi melnie
Virs mežmales sprūk.
Zeķes jau slapjas,
Samircis viss.
Ugunskurs šķaudot,
Jau apdzisis.

Vienīgā sēne,
Ko atradu es.
Tārpu izgrauzta raiba,
Nav izvēles.
Arī tevis te nav
Zem papardēm skatījos es,
Ūdens un mitrums
Klāj puspasaules.
Nazis man dūrē,
To sažņaudzis nesu.
Kā Mekijs-Nazis
Krūmos rāpoju es.

Tu paliki mājās
Zem deķa, kas silda
Tev gurni kaili
Ar vīnu glāzīte pilna.
Klīstu še pamests
Kā tārpiņš bez saules
Visapkārt līst lietus,
Brakšķ zari un prauli.
Es gribu sēni
Lai resns ir tās kāts.
Lai laime krīt grozā
Un priecīgs ir prāts.
Lai mājā nākot
Tu apskautu mani.
Bet lietus tik gāžas
Aiz apkakles skanot.