Pastaiga

autors: feya [dzejoļi]

Tie mostas pie kaprača lāpstas,
Kad tā pret zārku sit.
Akli un mēmi pa kapiem staigā
Aiz velēnām klūp un līķiem ķeras.
Tie meklē ceļu uz saules pusi,
Bet līķu miglā, tie stāv un trūd.
Žēlabi raud.
Gaužas par nastu, kas liek tiem grimt.
Un tukšām acīm soļo tālāk.
Līdz pagurumā atkal ies
Savos zārkos gulsies.
Kur kapracis tiem virsū sijās
Atkal zemi melnu.
Līdz nāve beidzot blakus gulsies.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2014-06-16 06:35
Izbeidz šitos! Manuprāt, Tev pienācis laiks ieņemt bērnu...
taalais_sakura	2014-06-16 13:48
TIE ir it visur, kur esam mēs, Jo mājo TIE mūsu smadzenēs, Un tādēļ nav brīnums, ka dzejniekiem Mēdz rasties arī kāds pantiņš par TIEM.
klusaisMiileetaajs	2014-06-16 15:47
Kas pa smadzenēm mums staigā, Tie mēmām mutēm, šķiet, ka klaigā...
lapsu_aacis	2014-06-16 18:29
kruta! sveiga dienasgraamatinja, shausmiigi gribas parunaat par TO. shonakt redzeeju sapni, pamodos sachuraajusi savu jauno dormeoo matraci slapu. biju kapos. laikam liikjis biju. staigaaju un skatiijos kaa kaprachi pret zaarkiem laapstas dauza. agraak nekad kapos nebiju bijusi, kaprachus tikai no nostaastiem redzeejusi. tagad seedu uz balkoona, zhaaveeju matraci un domaaju kaa apjaat paardeveeju lai shis panjem to meeslu atpakalj. smird. tas nekas, ka ar feirii izberzu. vienalga smird. vot!
jukas	2014-06-16 20:26
Nepārspējami ,talantīgi !Nāc uz mana apbedīšanas biroja reklāmas daļu !
saivaa	2014-06-17 00:20
tā skaņa pret zārku, tā sajūta, tās ardievas, ir labi ja nesāp tik ļoti, tad sāpes ir klusas...
hefny	2014-06-17 18:31
hmmm..tas andrītim?
BAMS	2014-06-18 09:25
Lai vieglas smiltis Dobelniekam
feya	2014-06-22 17:27
Nu es neatteiktos no ekstra ienākumiem.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!