Pavasara dziesma

Šķiet, ka es esmu pavasaris
Un dziedu cīruļa balsī
Tāds noslēpumains brīnumdaris
Es mākoņus sagriežu valsī
Līdz apraktās dvēseles brīvas
Un aizlido, kuras vēl dzīvas

Mana dziesma tek lejā no jumta
Kad lietus nāk fasādi mazgāt
Un žļurkstošus ūdeņus notekās stumda
Klau – daži jau sak mani zākāt
Ka spožie auto tagad būs jāmazgā
Bet dažiem vieta sen kapsētā

Te nu es smejos, te nu es skanu
Man kaķi ar vārnām smej līdzi
Ar tikko uzarta mazdārziņa tvanu
Es aicinu gājputnus atlidot drīzi
Kad torņos sāks zvanīt Lieldienu zvani
Es kopā ar vanagiem dzenāšu vistas

Nāc, dziedi man līdzi, ko tu vēl klusē?
Vai nopīpētās balss saites taupi?
Vai ziemas miegs tikai izgulēts pusē?
Mosties un savu saviebto ģīmi rādi
Un pavasarim pasmejies līdzi
Pie tevis es atnākšu drīzi