Visuma elpa

Sen apdzisušo zvaigžņu
mirdzošās asaras
skanot nopil
no mātišķajiem pirkstiem,
lai maigi apmazgātu
jaundzimušo mazuli -
kārtējo jauno pasauli,
un atkal
iztvaikotu bezgalībā.
Visuma elpa...
It visur jūtama
tās svētīgā klātbūtne,
kas atspirdzina
mūsu dvēseles.
(Var saukt to par Dievu,
ja vēlas...)
Vēja dziedāšanā,
viļņu čalā,
zāles čukstos un
uguns sprēgāšanā
saklausām
tās balsi,
kas ir vadošā korī tiem,
kuri jau aizgājuši,
paliekot kopā ar mums mūžīgi,
un arī es esmu gatavs
bez bailēm ļauties tai,
lai tāpat paliktu šeit
un nodzīvotu vēl tūkstoš dzīves,
atkal kļūstot par
Gaisu, Ūdeni,
Zemi un Uguni,
kļūstot
par Viņu.