.... apskaidrots.

autors: hefny [dzejoļi]

.... apskaidrots.

Ir jābūt milzu mieram,
Kad jūra pār saviem viļņiem uz krastu kāpj,
Lai ieskatītos sev acīs un ar sevi,
Acīs skatoties, parunātu.

Bez asarām, nožēlas, sāpēm un cerībām greizām.
Ir jānāk atbrīvošanai lielai ,
Bezgala mierīgam prātam
Satrakotos viļņos savu mieru lejot.

Kā apskaidrots.
Jā, apskaidrots un rimts.
No jauna nolemts dzimt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2013-12-15 11:30
Saruna ar sevi ir vissmagākā,jo nav iespējams samelot.:)
forma1961	2013-12-15 11:31
Es arī sev meloju,jo nav jau kam atspēkot.
klusaisMiileetaajs	2013-12-15 11:47
Baigi filosofisks...
DDT	2013-12-15 12:38
jā,klusais! { man,kā paakjim-par " filoPisku"!}:D m...de!
lasmaize	2013-12-16 08:42
forma, noteikti ir, pameklē, atrodi, stiprini !
forma1961	2013-12-16 13:25
Maizīt ar lasi,tā mana otrā dabas puse nez kāpēc bieži klusē.
Susurlacic	2013-12-16 15:57
labi, sarunāts.. pārdzimsim:)
lasmaize	2013-12-18 14:17
forma, pamodini, parunā, jautrāk taču divatā !

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!