Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ceļš

Tumsa jau krita pār nometni stīvi,
Ap uguni sildījās guruši vīri.
Daudzi ceļi bij’ nobristi jau,
Tik daudz to uz pasaules liekas pat nav...

Kad jauna diena laidīsies lejā,
Mundrums atausīs raupjajās sejās.
Atkal tos sagaidīs sāpes un prieki,
Likteņa veltes un cīniņi lieki.

Plecu pie pleca kā mūra siena
Kopā tie bija kā dūre viena.
Pār augstākiem kalniem šī karavāna
Par spīti suņiem ies droša un rāma.

Brīnījās ļaudis un uzacis rauca-
Daudzi tos par dīvainiem sauca.
Kāds neredzams spēks uz priekšu tos dzina
Cik tālu iet lemts....Dievs vien to zina.
Viedokļi par dzejoli
 DDT  2013-10-15 08:20 
...daudz skaties mūvijus?;)
 forma1961  2013-10-15 09:31 
Jā ,uz kurieni tad iet?
 jeep2  2013-10-15 09:51 
forma1961-- peec autora bildes spriezhot - uz ezeru..
 laukroze  2013-10-15 11:05 
nav nobeiguma, viss atstāts lasītāja ziņā.
 lasmaize  2013-10-15 11:37 
it kā kārtīgi vīri
bet mērķis - Dieva ziņā ...
 bruunais  2013-10-15 12:53 
Man patika. Autors labi izvērsis dzejolī domu par Ceļu.
 assortina  2013-10-15 20:44 
Varbūt vajag apstāties un paskatīties sev apkārt?!
 klusaisMiileetaajs  2013-10-15 21:07 
Ja šie ar azartspēlēm aizraujas, tad glābiņa nav.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu