Zem jostas vietas, bet jūtas pasaules naba

Es izeju no krasta,
lai izbrauktu jūrā,
lai pēcāk tiktu ostā,
lai tauta neiet postā,
mazumā un bojā.

Es esmu pasaules naba,
ap mani viss grozās,
mani zvani lejā zvana,
pats es esmu masts,
pats kuģis un krasts,
kad spēks manī mostas,
varu iebraukt katrā ostā.
Bet esmu arī karogs,
kurš vējā plīvo,
ja nav neviena,
kas mani mīļo
un padara par stīvo.