Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Rīgai

Saulei sadegot saulrietā
Atvados no tveices,
Brīvi uzelpoju kopā
Ar svīdušo liepu lapām,
Bez skrejošu cilvēku burzmas,
Bez rēcošu motoru trokšņa,
Ar akāciju reibinošo smaržu,
Lakstīgalu kautro uzdrīkstēšanos.
Tad Rīga ir man vienam,
Līdz agram rītam.
Nepieradināta un lepna,
Pēc vasaras smaržojoša.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2013-06-02 18:50 
Tāds mierīgs dzejolis. Laikam Locītājs Rīgā par Ušakova sarakstu balsojis.
 DDT  2013-06-02 19:02 
...aCeros, vēl 70.gadu beigās Radio siev. ansamblis dziedāja -Riga ,Riga- naša
Riga....
 klusaisMiileetaajs  2013-06-02 19:14 
Tu jau, DDT, pats tāds puskrievs esi. Tāpēc arī atceries. :D
 DDT  2013-06-02 20:10 
neapvaino, ja! ..var pa muti atrauties...
man tēvs bija tīrs hahols no
Aizkrācijas!
 assortina  2013-06-02 23:20 
Skaista dzeja!
 klusaisMiileetaajs  2013-06-03 07:44 
Hohols tas pats krievs vien ir.
 Susurlacic  2013-06-03 10:07 
tā nekas:)
 DDT  2013-06-03 10:25 
klusais- tu esi brīdināts!
 licita  2013-06-03 19:19 
Par Rīgu kautiņš draud izcelties.
Laiks sekundantos pierakstīties!!!
 Plaanpraatinjsh  2013-06-03 19:56 
Tā smaržošana gan ir nosacīta,bet lai nu tā būtu.Faktiski jau tīri labi sanācis.
 forma1961  2013-06-03 21:22 
Mani tā uzrunāja,ka sagribējās skriet akācijas smaržot
 Vikinja  2013-06-09 00:25 
Man šķiet, ka pilsēta, vienalga, cik tvīksmīga, nav priekš Tevis. Tu esi lauku
brīvības cilvēks :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?