Nevainība

Ir vakars vēls,
Jau krāsnī ogles dziest,
Sniegbaltīte nogurusi,
Laiks ir dusēt iet!
Lēni viņa
balto kleitu novelk,
Tik nenovēršami ,
kā izplaukst zieds,
Slīd krūšturis
pār viņas pleciem nost.
Zem septiņām sedziņām
spožu acu pāri,
septiņas mazas dūrītes,
sāk raiti strādāt,
Sniegbaltīte droši miegā,
Nevainīga aizmigt var!