Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atvadas

Pavisam nedaudz vairs atlicis
Līdz brīdim, kad šķirsimies mēs.
Man netīk atvadas, ne lielas ne mazas
Pat ne tādas-atkal uz gadu.

Tu piedod man, bet ir laiks
Laiks Tev projām doties.
Varbūt kādreiz, es Tevi mīlēt spēšu
Un varbūt, jau pēc gada.

Neskumsti un ej, ej neatskatoties
Jo Tu zini, ka atgriezties spēsi.
Ir laiks atvadīties un projām doties
Ak ziema, Tu mana.

/frukc./
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2013-03-10 12:13 
Drausmīga-sirdi plosoša traģēdija.
 klusaisMiileetaajs  2013-03-10 12:57 
Jā, ja brauc darbos uz ārzemēm, tad tur nedēļu jau drausmīgi grūti bez meitenes
iztikt.
 DDT  2013-03-10 13:25 
nepatīk atvadas!
 baalzams  2013-03-10 18:20 
ej nu zini, kas var notikt pēc gada..
 jeep2  2013-03-10 19:15 
kaut kas liidziigs bija arii par veco gadu - dzejsis ...
 forma1961  2013-03-11 09:51 
Neskumsti un ej, ej neatskatoties
Uz kurieni viņš sūta?
 Diena  2013-03-11 20:52 
Ziema vienmēr atgriežas un sagādā arī jaukus brīžus, bet vienmēr mēs ar nepacietību
gaidām, lai tā iet prom.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?