Vistas smaids

Skrien mākoņi pa savām vēju takām ,
Iet gadi , pumpurs bērzā briest ,
Sev apkārt skatos , nav neviena blakām ,
Kurš , palīdzētu dārgo laiku šķiest .
Stāv galdā telefons , kas nepazīst vairs zvanu ,
Uz loga vāzē lēta tulpe vīst ,
Tik doma neveco , to manu ,
Tā vecā paurī tālēs klīst .
Ak , doma , jaunava tu vecā ,
Ar tevi gultā liekos es ,
Klau , sapnī dzirdu durvju zvanu ,
Tur atnāk visas meitenes .
Jā visas , kas spēj lusti ,
Uz laša maizēm sviestu ziest,
Nāc vecais sakārni, jel kusti ,
Te tūdaļ sāksies īstais riests .
Skan mūzika un vīniņš lejas ,
Kļūst meičas vaļīgas un pats ,
Ir visiem jaunība vēl sejā ,
No galvas izkritis nav mats .
Bet pēkšņi , visas dodas mājās ,
Kaut vainags seksīgais nav vīts ,
Man nosalušas abas kājas ,
Pie loga klauvē dzestrais rīts .
Mans sapņu kuģis nolaiž buru,
Jau vecās , rīta čības šļūc ,
Ir jāiztaisa brangu čuru ,
Kaut kāds jel baudījums tiks gūts.
Un tā , tā dzīve paiet steigā ,
Ko gaidu vēl no viņas es ?
Jā gaidu , vistas smaidu beigās ,
Un sapnī skaistas meitenes .