Mildas radītas ciešanas

Ar erektīlām krūtim man Milda seju sabakstīja,
Dziļās ciešanās nu plati muti vārstu.
Un nedaudz sabiedēts es vēso gaisu plaušās riju:
Ak dievs, vai tagad jāmeklē man acu ārstu?

Kāds velns man lika viņu ģērbt no drēbēm pliku?
Kas pateica , ka viņā slēpjas ugunīgais zvērs.
Pie sejas , kakla, krūtīm sabakstītām tiku,
Kas zin, kad beidzot plīsa pacietības mērs.

Es viņu žņaudzīju, kā sportists basketbola bumbu
Un sviedri tecēja no bailēs rautās ādas.
Mēs kopā zaudējām gan dienas, mēnešus un stundas,
Nu dienām ejot Milda visos stūros rādās.