Vecpuišu Lielā pateicība..

autors: mazlacitis [dzejoļi]

Pateicos tev , ka aizmirsi mani,
Saku - paldies, ka neskūpstīji.
Citādi gulētu blakus tev gultā,
Turot apskautu, aukstu kā zivi.

Pateicos tev, ka neģērbies kaila,
Saku paldies, ka nevilināji.
Citādi būtu muns didesmit bērnu,
Trūktu pat zeķu, ko uzvilkt kājās.

Pateicos tev, ka nesniedzi krūtis,
Saku paldies, ka nemācies virsū.
Citādi virstu kā zupas katliņš
Spaidīdams gurnus un apaļo ,,kāju"

Pateicos tev, ka dzīvoju viens,
Saku paldies, ka viss jau ir galā.
Citādu raudātu, šņaukdama puņķus,
Kastītei virsū kapiņa malā.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
taalais_sakura	2013-02-04 14:38
Tikai vecpuiši var atļauties tā publiski izrunāties,daudzi no mums labākajā gadījumā var tikai tā domāt un tad arī tikai kaut kur vienatnē meža biezoknī.
Closing_Time	2013-02-04 14:59
jā, tā gan :))
BringMeToLife	2013-02-04 15:59
"Pateicos tev, ka dzīvoju viens, Saku paldies, ka viss jau ir galā." - interesanti vai un kad (pēc cik gadiem) arī es būšu gatavs zem šāda veida dzejas parakstīties kā zem savām domām?
baalzams	2013-02-04 19:01
"šņaukdama puņķus", "spaidīdams gurnus"... viedie kritiķi ir apmulsūši no tik tiešām dzejsa rindām.. :)
Plaanpraatinjsh	2013-02-04 19:50
Vai tad šī tik briesmīga izskatījās kaila būdama,ja tagad jūties atvieglots?
assortina	2013-02-04 19:55
Ekselents veltījums!
_deggunnoiser_	2013-02-04 21:46
iegrimu pārdomās, ko varētu nozīmēt termins "muns didesmit" ... tad nāca transcendentāla atskārsme: tas ir prezervatīvu, jebšu, tēlaini izsakoties, zeķīšu, ko vilkt kājās, dramatisks aptrūkums tajā katastrofālajā brīdī, kad atgadās baisi iznīcinošais pēkšņās atkailināšanās notikums :}
klusaisMiileetaajs	2013-02-04 22:41
Es gan vēl labprāt sieviešus čamdu.
malva	2013-02-04 23:40
`muns didesmit` varētu nozīmēt, ka `dzdz` ar steigu jāmaina uz `muns didesmit`
markeess	2013-02-05 00:04
paldies, no sirds smējos...
ofni	2013-02-05 23:19
Vērtējums mans par tēmas apstrādi vārsmu formā - OK. Par to ko stāsti, par domu - saprasta. Par dvēseles stāvokli - bēgšana no tā ko ļoti vēlētos. Traki, būs, ka nebūs, kas kastītei vietu noformē, kur nu vēl par to padomā. piedod, tā iedomājos

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!