Pretim nezināmajam 2 (labojums)

Brīvības alkas visumā trauc
Caur sirdi un dvēseli mīlestību sauc.
Gars tām spēcīgs šūpulī likts
Uz šaubām nepakrist, kad mērķis ir tuvs.

Laužot vēju un spītējot lietum
Ar pilnu sparu pret likteni tās triec.
Ceļš ir tāls līdz pilnībai ejams
Saules stariem, kad aizklāts skats.

Stiklu lauskas ceļā bērtas
Nespēj domām šķēršļus likt.
Gadsimtiem ilgi ticība gūta
Sentēvu gudrības neļauj gurt.

Īstenot sapni vai dzelmē grimt
Maldināt prātu mēdz lēmums smags.
Vien skaudrā dzīves patiesība
Ļauj īstenības esamībā neapjukt.

Nebaidoties zaudēt visu, kas gūts
Melnajā klusumā solis tiek sperts.
Uzdrīkstoties vairāk kā reizēm ir ļauts
Tikt sagrauts var viss, kas reiz ticis celts.

Nav robežu vairāk, kas atturēt spētu
Pasaules vārti vaļā ir vērti.
Baiļu tām nav pret pilnības sātu
Zem akmens apglabāti reiz salauztie spārni.

Klusi joņojot pa atmiņu takām
Meklē tās ceļu uz sirdi caur vārdiem.
Krustceles dzīves, kad atrastas tika
Asarām acīs uz ceļiem tās krita.

Mūžīgā vēlme rast vietu zem saules
Liek bezspēkam izgaist, celties un skriet.
Tā pārliecība viena, kas miesā pulsē
Norāda virzienu kurp tālāk doties.

Dienu un nakti tās riņķī klaiņo
Pa mūžības sliekšņiem un klintīm stāvām.
Plūdumā barga un plata bez gala
Liktens upe paveras skatam.

Tiltus un plostus laika nav būvēt
Izdzert to sausu un tālāk doties.
Mūžīgās alkas pēc skaistā un cēlā
Nezināmajam pretim turpina ceļu mērot.

/frukc./