Atmiņu kamoli

kad naktis kļūst garas un baltas

sniega kupenām pāri

mani atmiņu kamoli veļas

tie bērnu dienu pagalmā ciemojas

uzplaiksnī mirkļi kas bijuši sen

ragavas slēpes un sniegavīrs

brāļa cieti taisīta pika

pa degunu trāpa jā gan

pieglaužos ābelei vecajai

klausos ko saka tā man

tur klusu aizcilpo zaķis

un stirniņa bijīgi skatās

arvien biežāk

es bērnībā ciemojos

ikreiz tā skaistāka šķiet

tēva smiekli un klēpis siltais

vēl mīļāki tagad tie man

paies gadi

un mani dēli kā es

lūkosies kupenām pāri

un balti atmiņu kamoli

ciemosies

viņu bērnības sētā

mazbērniem laika vēl gana

atmiņu kamolus tīt

šodien par visu viņiem

lai prieks

pagalmā manā balts

krīt sniegs



--------------------------------------------------------------------------------