Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

kādreiz

kādreiz kad noguršu ļoti
un upe būs mana ēna
lūgšu lai saplaukst koki
tavā pagalmā rēnā

un tad kā balta dūja
ievīšu ligzdu bērzā
mācīšos piedot jūrai
krastu bēgumu sēro

atnāc kad kļūšu upe
iemāci mani elpot
pirms rīts ar saules putniem
piepilda laika telpu
Viedokļi par dzejoli
 assortina  2012-07-04 21:31 
Tāds skumjš dzejs!
 klusaisMiileetaajs  2012-07-04 22:43 
Baigi skumjš, jā!
 kwazimorda  2012-07-05 17:52 
..
 de_Boharne  2012-07-09 23:26 
Tverama skice...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?