Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Caur rudeni!

Viņš nāk caur rudeni ar smaidu sejā,
Kā lapas krīt viņš smejas.

Pienāk viņš klāt un sēkam mēs valsi,
Vairākas stundas dejojam abi.

Soli pa solim ,tālāk un tālāk aizgāja viņš,
Atstājot tik atmiņas ko atcerēties par rudeni.
Viedokļi par dzejoli
 de_Boharne  2012-06-17 19:36 
Sēkais [asmātiķu] valsis...
 baigi_labais  2012-06-18 01:49 
...lai mani neuzskatītu par prastu paakji, neizteikšos!
 klusaisMiileetaajs  2012-06-18 08:23 
Tas jau vēl daudz, ka šis vairākas stundas izturēja. Es padejotu tikai pusstundu,
slapja mugura, un tad jau pamazām, pamazām, pat citu gadalaiku negaidot, tītos
projām.
 Plaanpraatinjsh  2012-06-18 12:48 
Par atmiņām Tev vēl par agru domāt.
 inka_  2012-06-18 19:22 
Nav.
 hefny  2012-06-18 20:26 
nav.
nekaa naF.
 sssusurs  2012-06-20 10:26 
arii peeee :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?