Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

*****

tik saldi
nosmaržo ceriņi
zibens liesmas
tavās acīs
sirdspuksti
pārkliedz pērkona dārdus

viens otra
apskāvienos apģērbušies
dzīves negaisam pretī
šovakar diviem
tik viegli uz kraujas stāvēt
saplūstot vienā
un tad vis viens var arī krist
rītdienas pelēcībai
cauri brist...
un atkal pie tevis
mājās pārnākt...
Viedokļi par dzejoli
 laukroze  2012-05-22 00:23 
labs, un kaisle ar ir, tā kā pienākas šitādā laiciņā..;)
 klusaisMiileetaajs  2012-05-22 03:46 
Tieši ka mazlācītis.
 Plaanpraatinjsh  2012-05-22 08:05 
Sapratu,ka uz kraujas stāvi ar vienu brūti ,bet ja izdodas tur noturēties,tad rīta
pusē dodies pie otras.
 dainisd  2012-05-22 10:21 
tik traki nav gan es atgriežos pie tās pašas atkal apskāvienos apģērbties
 hefny  2012-05-22 11:12 
labs tāds apskāvienu-siltais kažociņš
 baigi_labais  2012-05-22 13:04 
Man prieks par Tevi,Dainiš!:)
...pavasaros visādi brīnumi notiek-arī dzīvotprieks
atgriežas!...
 de_Boharne  2012-05-22 13:55 
Nu šoreiz ir drusku vairāk dzejnieka, bet.. tāda sajūta, ka jāregulē skaļums, ka
glezna pārkliedz gleznu..
 sssusurs  2012-05-22 17:58 
ljoti patika!
 assortina  2012-05-22 22:20 
Pārdomīgs dzejs!
 inka_  2012-05-22 23:54 
Dažas pretrunas. Daži neveiksmīgi vārdu virknējumi, bet ir -- ir cerīgi.:)
 dainisd  2012-05-23 08:43 
Paldies par kritiku un labiem vārdiem arī
 lauvene4  2012-05-23 18:27 
cilvēks ir mājas:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?