Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vējš

Vējš izbrāzās caur rudzu laukam
Un vārpas maigi lejup lieca,
Tad aizskrēja līdz horizontam
Un viļņus pretī krastam trieca.

Tur mākoņiem bij` jāveļas pa jumu,
Jo brāzmas līdzi sauca tos.
Un skursteņos, kas debesīm ir tuvu,
Tas reizēm labprāt atpūstos.

Lecot pāri Jāņunakts liesmām,
Tas dzirkstis spožākās ņēma sev līdz`
Un nesa tās cauri caur tautasdziesmām
Augšup pie zvaigznēm tur debesīs.

Brīdī, kad vārdus kā iemauktos pietur
Un domas kā lakatu mezglā sien,
Tad pēkšņi ir sajūta, ka vējš ir it visur,
Bet nespēj to sajust itin neviens...
Viedokļi par dzejoli
 ugjis  2012-03-16 11:37 
..sjitas tocj nau raxtiits 21. gadsimtaa..
 baigi_labais  2012-03-16 11:56 
jā!... atgādina pantiņus no ulmaņlaiku kartiņām....
 Plaanpraatinjsh  2012-03-16 12:34 
Senas sajūtas vējš uzpūta.
 klusaisMiileetaajs  2012-03-16 13:54 
Okupantus ārā no Latvijas!
 lapsu_aacis  2012-03-16 14:22 
peec 1. panta saakas nominatiivs gjenitiivs purjgatiivs.
unj veel- 1. panC irj
paa-avisam no cita dzeja.
 baigi_labais  2012-03-16 15:53 
( sajūsminas)
Redz,ko nozīmē-gēni!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu