Vilšanās.

autors: donnaInese [dzejoļi]

Man pazudis ir lats,
Un apkārt veras skats.
Jo,aiziet nevarēja tas pats.
Es vēlos to atrast,
Jo gribu saprast,
Kā pazaudēt varēju to,
Ko rokā turēju es.
Es iebāžu roku kabatā
Un jūtu,tas ir lats
Kas atradis mani pats.
Es izvelku to ārā,
Un nespēju...
Savām acīm ticēt,
Jo,tas ir zlots
Nu,jā...
Izmērs viens un krāsa viena
Tikai svars tiem atšķirīgs,
Nav brīnums,ka kļūdīties varēju,
Un monētu bez vērtības
Par latu noturēju..

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2012-01-18 09:51
Vilšanās arī mēdz būt šķietama.
straume22	2012-01-18 10:03
Varbūt zlotam ir maģisks spēks, Ne par velti kaut kas to tavā kabatā lika, Varbūt noņemts būs lāsts, vai kāds sens grēks, Tad tam nozaudētajam latam būs vērtība sīka...
klusaisMiileetaajs	2012-01-18 10:34
1:5 vai 1:6, kā tur tagad kurss turas?
lapsu_aacis	2012-01-18 19:46
5.klases liimenis.
hefny	2012-01-18 22:25
hmm ko staigā gar poļu paniem garām, no kuriem tikai zlotu putekļi līp,?
donnaInese	2012-01-20 10:26
Jaunība,tā ir skaista.Tā prot optimismu turēt aiz astes,tapēc tai nelīp pesimisma putekļi klāt.
durbes_paakjis	2012-01-20 16:09
nu....Jums ,Donna,tā vairs nav "pirmā"...(es domāju-jaunība);-p
pidulis	2012-01-21 23:22
Dzejolis ir interesants un visādas draiskas domas rosinošs.Tikai pirmās četras rindas es ieteiktu nomainīt pret sekojošām: Ir tumša tumša nakts. Pa sienu rāpo blakts. Bet es ar pirkstu - bakts! Un beigta ir tā blakts.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!