Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dzejas mirklis

Mākoņi debesīs
Sasaluši ,
Pēdējās lapas kokos
Nekust ne mirkli,
Pulksteņi apstājas...
Ābols sastingst,
Pirms iekrīt grozā...
Ļaužu tūkstoši
Paliek nekustīgi
Katrs savā pozā.

Ir tik reāli apklusis viss,
Un man pāri
Zaigo mūžīgās debesis...

Zvana telefons!
Atgriežos atpakaļ prozā.
Ābols, neizturējis gravitāciju,
Iekrīt grozā.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2011-11-21 21:02 
Labi,ka iekrita grozā,kādam matemātiķim esot uzkritis uz galvas.
 gobis  2011-11-21 21:03 
Fizika. Belss un Ņūtons ...
 assortina  2011-11-21 22:12 
Jā, pasaules pamatā ir un paliek fizikas likumi...! :)
 kwazimorda  2011-11-21 22:58 
Es arī uz mirkli sastingstu,tad pagriežos pret sienu un miegu ciet.Viss tikai mirkļa
dēļ...
 klusaisMiileetaajs  2011-11-22 01:53 
Jā, stingums dažreiz lieti noder.
 lapsu_aacis  2011-11-23 03:59 
labs jeelmateriaals.
pirjms 1. rindeles, dereeja kaut kaadu ievadvaardu.
tad
vispaarj buutu zashiBIS.
 lauvene4  2011-11-24 00:41 
jau kuro reizi gribu ko labu par šo uzrakstīt, vien nevaru saprast ko:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?