Kokteilis dzīvē pagurušai dvēselei.

Kokteilis
Ideālista spokaini spilgtās krāsās,
Palienēts no gaismas dievišķajiem rezervuāriem,
Sapildīts ar pasaules ģeniālāko muļķību, tiklab ar patiesību kā ar māņiem,
Un bezeksistenciāli netaustāmiem aksesuāriem -
Līp pie lūpām ar medaini karamelizētu saldmi,
Pārvērš gaisa burbuļus
Par cukurvates valni
Neatkarīgā eksperta aizstumšanai tālāk
tālāk, tālāk vēl tālāk -
Lai netraucē spokoties ideālistiski saldām vīzijām -
Laiks sirreālām karavānām un futūristiskām kompozīcijām,
Laiks laimīgi pazaudēt sevi,
Kas nekad nav bijis -
Kamēr vien
Nav malku no kokteiļa šī nobaudījis..
Ir laiks izkust fantāzijas neizsīkstošajā elpā
Un laiks nonākt citā laikā citā telpā
No pasakām par komunālo centrtieces spēku
Un dezorganizētās īstenības neapgūto ēku,
No sapņa suņabūdas krāsā
Uz neierobežoto ilgu materializāciju prātā..
Ar katru malku kokteilis jo stiprāks kļūst,
Ar katru malku taustāmības ilūzija grūst,
Aiz durvīm atveras vēl jaunas durvis -
Tu neesi vairs burvju pavalstnieks
Tu pats nu šajā savā valstī esi burvis -
Un viss, kam vien spēj pieskarties gan iztēle, gan prāts,
Tev pieder pilnīgi, nav iznomāts -
Šeit esi mentors, dievs, aristokrāts,
Šeit esi savas dzīves mecenāts..
Ar katru jaunu malku kļūsti vairāk -
Un pēkšņi ieraugi,
Ka pasaule tev apkārt mirdz -
Tev likās, ka tu esi bedrē,
Tev šķita, ka par tevi dzīve ņirdz -
Bet daži malki kokteiļa šī brīnumainā
No gara viltusnevērtības dubļus nomazgā
Kā labi uzkarsēta veselīga pirts -
Un ieraugi tu mirkļa apreibuma nomodā,
Ka lielais visupaveikt spēks,
Ko redzi apbrīnotos, godinātos tēlos,
Mīt arī tevī -
Tikai pagaršo
Un saki: es to vēlos.