Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

VV_19

kaut roka cieta
sirds no akmens
tomēr nakts kad atvadās
un putni dziesmās mostas
rasa reizēm noslēpj to
kas citiem varbūt būtu asaras..

*********

drusku rūgti
asām šķautnēm
manī raugās spogulis
un tā nau pāraugusi bārda
tā ir nenopļauta zāle
vakardienas pļavās
kuŗās putni
nedziedāja mums




Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2011-11-18 08:05 
Rūgteni skarbs.
 klusaisMiileetaajs  2011-11-18 08:23 
Man personīgi patīk mīkstas rociņas, bet jauno dzejnieču sensitivitāte varbūt ir
citāda. :)
 FAETONS  2011-11-18 08:49 
Interesants dzejolis,īpaši pirmā daļa.
 suteklis  2011-11-18 09:38 
Rūgts....
 mmagda  2011-11-18 12:19 
Nav rūgts, ir dziļš.
 suteklis  2011-11-18 12:26 
Protams,protams...
Kā vienmēr-tavs vērtējums-tas PAREIZĀKAIS :D
 kwazimorda  2011-11-18 14:21 
Parāva bimbienu.Laikam uz pohām tā...
 ZARNU_MAISS  2011-11-18 21:52 
Attīrīšanās no negatīvajām enerģijām nav viegla.
 i667  2011-11-18 23:15 
u meņa spina boļit,
u meņa radikuļit...
ja naverno sdohnu...

pilnīgs sūds tas
garadarbs
 beatriche__  2011-11-18 23:31 
Tāda kā smeldze.Mazliet kaut kas pietrūkst..bet tas tikai man tā šķiet.
:)
 lapsu_aacis  2011-11-19 00:16 
a e jau zinu,kam 2. pantu veltiishu :D
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?