Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Spoguļi

Manas pagātnes iedomu spoguļi plīst,
Jūtu,neko labu tas nenesīs.
Tas sāpēs, līdz dvēsele atdzisīs,
Līdz atkal no jauna spoguļi plīst,
Neviens vairs sevi tur nepazīst,
Un rokas līdz elkoņiem asinīs.
Es zinu,neko labu tas nenesīs,
Kam lemts rāpot,tas neuzkāps debesīs.
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2011-10-14 17:14 
arii.
 ne_jau_taa  2011-10-14 17:22 
Perfekts koments, lapsācij!Ļoti korekti un saprotami :)
 lapsu_aacis  2011-10-14 17:26 
unj ko es tikko teicu parj to [visi] ?
 assortina  2011-10-14 20:10 
Rāpot ar lepni paceltu galvu nemaz nav tik slikti! Vismaz stabili!
 ne_jau_taa  2011-10-14 20:31 
Pārsmējos par to rāpošanu ar lepni paceltu galvu...Tam tik jābūt skatam! :D
 klusaisMiileetaajs  2011-10-14 22:13 
Vai nu darba aizsardzība klibo, vai bieži piedzeries, ko? :)
 laukroze  2011-10-14 22:20 
tas ir kā uz to pasācienu skatās: ja rāpo, tas tuvāk zemei, ber tas, kas debesīs jau
pacēlies, tas savukārt var krist..;)
 Plaanpraatinjsh  2011-10-15 08:34 
Esi friziere,ja ar spoguļiem tik daudz problēmu?
 straume22  2011-10-15 08:37 
Pagātni jāsakārto.
 ne_jau_taa  2011-10-15 10:36 
Viss ir relatīvi :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?