Traktāts par gļēvulību.

autors: exizeaar [dzejoļi]

Jel, drošie, veiklie, spēcīgie, man sakiet -
Kas drosme, krietnums ir, kas gļēvulība, bēgšana un nicināma vārgulība? -
Ja kaujā saucams drosmīgs kareivis,
Kas slepkavo un pats bez tēva atstāj bērnus, bezbailīgi mirstot,
Tad vai nav cēlāks gļēvulis,
Kas sevi glābj un vairās ļaunu darīt otram pat, ja - nicinošam izsmieklam pār galvu birstot?
Jeb - kas ir drosme, kas ir gļēvulība tad,
Ja acīs kādam sakot patiesīgas riebeklības
Sevi spīdošu un šerpu pasniegt spēji -
Jeb, ja ar it kā gļēvulīgu klusumu
Pie sevis patiesību savu paturēji -
Līdz norimst kaislības un pieklust pārgalvīgu strīdu vēji -?...
Vai gļēvulība patiesāka nav par drošo patiesību,
Kad klusināt tā sāpes spēj bez sasteigtības un ar pacietību?...
Kas gļēvulība ir un kas ir drosme? -
Ja neprātībā raisīta - vai baiļu paralīze tā vai tukšas pašcildināšanās spozme -
Par gļēvulību saucama, šķiet, arī bezbailīga pārgalvība ir un nevērīga dzēlība vai dusmas,
Ja sirdsjūtības tīrumā ir sazēlušas vienaldzīga truluma un paštaisnības usnes;
Gan nozīme vairs nav, vai gļēvulis vai drosmīgs esi tu,
Ja vari palikt pats, kas esi, un vēl paglābt otru nesakropļotu,
Tad it kā gļēvi rīkojies vai it kā drosmīgi -
Tu būsi saglabājis savas gara zvaigznes mirdzumu un savu sirdi nenodotu.
---------------------
Nāc, gļēvuli, tāpat kā drosminiek - dod sveicienā man savu cilvēciski vājo, taču arī cēlā tieksmē spēcīgo un krietno roku!
Beidz pašpārmetumos pats sevi nomocīt ar neko nesadziedējošu sodu -
Kad esi kāda acīs sevi apkaunojis, sasmērējies, varbūt it kā pazaudējis godu,
Tad tomēr, ja vēl Tevī ir kaut mirklis vēlmes augt,
Es Tevī gļēvulību neatrodu.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Harijs_Kruuze1955	2011-10-12 10:08
Rakstīt "labs dzejs" tagad arī skaitoties gļēvulības izpausme, tapēc dāvāšu Tev :))!
straume22	2011-10-12 10:23
"Es būšu atklāts: lemts mums katram būt par sevi, Kaut arī nedalīts ir mīlas krāšņums viss, Un tas, kas manī slikts, tad neaptraipīs tevi, - Pār tevi neļaušu pat vieglai ēnai krist. Ir mīlestībā mums kāds kopā saistošs sākums, Bet dienu ritumā kaut kāda salta spīts; Tā mani neatstumj, kad es pie tevis nāku, Un tomēr asi rūgts kļūst vakars, lietains - rīts. Vai taisnība vien tev, es - allaž neizlēmīgs? Ja tā, vai netop tavs mans kauns, kaut nožēlots? Ikbrīd vai drīkstu es no tevis lūgties zemīgs, Lai mirdzumu man sniedz tavs vārds un viņa gods"
straume22	2011-10-12 10:37
...lasot šo, cien. autora darbu, saklausu kāda izcilākā angļu valodā rakstošā dzejnieka un dramaturga dzejas intonācijas ietekmi.Tieši intonācijas patiesums pasaka, vai tā ir īsta dzeja, vai tikai šarlatānisms.
Plaanpraatinjsh	2011-10-12 10:37
Esmu gļēvs un neteikšu neko.:)
klusaisMiileetaajs	2011-10-12 10:42
Es nezinu, ko teikt, jo šajā jomā mums te TS ir speciālists. Bet ko straume šajā sakarā šodien tik runīga, galīgi nav saprotams.
straume22	2011-10-12 10:43
"Tik noslēpumains, sevī noslēdzies Kā pumpurs, kuru iekšā grauž jau tārps, Pirms maigās lapas izplaukušas raisās, Lai saulei savu daili rādītu. Kādēļ viņš skumst, ja vien to zināt spētu, Mēs zāles atrastu un izārstētu... Ap viņu lāpas gaišāk uzliesmo! Nakts tumsā viņas skaistums izstaro Kā mirdzošs rubīns maura auskaros, Kas šķiet par košu šinī pasaulē. Starp citām dejotājām rindā garā Šķiet viņa balta dūja vārnu barā... Ak, čūskas sirdēstu, ziedā apslēptā! Vai drakons piemitis tik skaistā alā? Visjaukākais varmāka? Velns eņģelī! Vilks jēra ādā! Krauklis baložspalvās! Zems radījums ar seju dievišķi! Īsts pretstats tam, kāds īstenībā rādies... Vai esi vīrs? Pēc vīra izskaties, Bet pinkšķ kā sievišķis un rīkojies Kā satracināts, plēsīgs meža zvērs... ............................... Viljams Šekspīrs „Romeo un Džuljeta”, traģēdija 5 cēlienos,fragmenti. Rīga „Liesma” 1983 g.
mmagda	2011-10-12 12:28
Lieliski! Esmu gatava pakļaut sevi apsmieklam, bet šis darbs mani uzrunāja un aizkustināja vairāk par dižā klasiķa fragmentu. Paturēšu to tuvumā, lai palasītu, kad sirdsjūtības tīrumā sāks usnes galvas cilāt.
meenesakmens	2011-10-12 14:52
Pravietiski,gudri,ļooooooooti patika ! un ar jāatzīmē lai pārlasītu . Jeb, ja ar it kā gļēvulīgu klusumu Pie sevis patiesību savu paturēji - tā kā patiesība nav viena,tad labāk paklusēt,kas ne vienmēr izdodas un klusu pavērot :)
Naktsvijole_es	2011-10-12 15:09
Sirds gaismā rakstītas rindas....
lapsu_aacis	2011-10-12 15:45
elementaari, vaCoon. tu vari uSSkatiit ka neesi ne gljeevs, ne citaadaaki baigi bailiigs, vari tupeet maajaaas, kameerj citi karjo, rakties pa miseneem,paikas mekleejumos, aptiiriit kaadu noliktavu, kur pirjms tevis jau citi marodieri biiushi bet aCCeries kad tavaa maajaa ievelsies pretinieku speeki, izlasiis no tavas maajas visu veertiigo, savaaks paiku unj nostieps tavu meitu uz galda lai 3jataa izjaatu, es gribeeshu redzeeet- ljausi tu vinjiem pabeigt iesaakto, vai riskeejot ar to,ka tuudalj pa durviim ieskries veel triis un veel triis- pagrabsi pirjmo daudzmaz sitamo unj blieziisi taa,ka aŠŅi ŠČiidiis uz visaam puseem. ak,jaa, unj nevajag te nekaadus afektus unj citus defektus piesaukt. nau nekaada afekta- tikai adrenaliins taadaa kvantumaa, ka mozgas stradaa 50 reizes aatraak unj kjermenis kustas 50 reizes aatraak! kad buusi attapies no postshoka sindroma, vareesi paskatiities, ko tu speej izdariit savaa gljeevuliibaa. vot, tad arii papilazhoopeesim parj gljeevumu, po poŅaĶijam. a nepatiik shis scenaarijs, td iedomaajies, ka uz tevi savu kalashu noteemeejis 11 gadiigs muzlimu shmurgulis un rasklaC ir taaC- dziivs paliks tas, kurjsh pirjmais iŠŠaus. nu,kaa? shausi vai no vinjaas saules gljeevumam odas drikjeesi? :)
lapsu_aacis	2011-10-12 15:46
pee.es. a viss apreejais, ko tu sadrikjeeji gljeevuliibas kontekstaa- lirika unj piilju suudi.
AIKONA	2011-10-12 20:33
tādu traktātu var sarakstīt tikai drosmīgs cilvēks,paldies
Semika	2011-10-12 21:06
man ļoti nepatīk tas "JEB",,, manuprāt priekš dzejas neiederīgs.,,, nu paklausaties kā viņš skan "JEB",,, samgi,miglaini, dobji,,,nosit visu izteiksmi literārajam darbam,,, ar JEB ir jābūt ļoti umanīgiem :)
klusaisMiileetaajs	2011-10-12 21:23
Manuprāt, vairāk vajag JEB! :)
beatriche__	2011-10-13 00:29
Dzeja.Apbrīnoju šī dzejnieka spēju ~ rakstīt par visu..Tā spēj tikai retais! ..bet par saturu.Hmm..mazliet aizdomājos ~drosmīgais diez vai būs tas, kurš karā dosies slaktēt..drīzāk aizstāvēt, ja vajag - spēs klusu ciest, lai otru nosargātu no patiesības skarbas..drosmīgais ne gļēvais ~..nemeklēs sev ērtus ierakumus.Drosme ir palikt uzticīgam sev un nenodot to, kas tev ir svarīgs, vērtīgs, dārgs.Drosme nav tikai skaļi izkliegt patiesības savas, bet arī klusēt. Tomēr Tava dzeja.. kā vienmēr iedvesmo un paceļ pāri ikdienišķajam.Lasīju vairākkārt.Pēdējās rindas - par vēlmi augt..mjā, tur nu es Tev 100% piekrītu.Ciest nevaru zīmogus,kurus uzliekam cilvēkiem..kamēr vēlme ir mainīties un nesamierināties ~ to sauks par drosmi, turklāt ~drosmīgais nepazemos un nebradās pār citiem.. Vērtīgi būtu dzeju iekļaut latviešu valodas mācību grāmatā vecākajām klasēm..:) ah, paldies Tev!!!:)
moggy_sin	2011-10-13 15:52
lapsu_aacis tu laikaa galiigs analfabeets esi, wsmz kko pareizi uzraksti..
lauvene4	2011-10-13 23:20
Augt pāri savam pasaules redzējumam nekad nav par vēlu.:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!