Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Gaidas

Kad mani pārņems tavas ilgas,
zināšu – tev manis nepietiek.

Pašlaik sēžu pasaules maliņā,
man vēl sevi tevī jāieliek.

Mūžīgi tu vienās skriešanās,
nav laika piestāt manā sirdī.

Visskaistākās ir tavas atgriešanās,
kad manu gaidīšanu dzirdi.
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2011-09-05 20:51 
dzejas te naU.
arii messidzha naU.
faktiski- nekaa naU, iznjemot dazus
konstateetus faktus, kuri irj DG formaataa liekami.
 lauvene4  2011-09-05 22:29 
Dzeja jau sastāv no izjūtu konstatējumiem. Mazliet bija jāpadomā, līdz sapratu pirmās
divas rindiņas. Skaisti pateikts. Gluži manas izjūtas.:)
 assortina  2011-09-05 22:48 
Solveigas dziesma...!
 lauvene4  2011-09-05 22:53 
jā, un Solveigas dziesma ne ar ko nav sliktāka par Blaumaņa Kristīnes dziesmu...Savu
laiku esam tās, savu laiku citas, dzīve piespēlē vairākas lomas...
 Plaanpraatinjsh  2011-09-06 09:20 
klM!!! Saprati beidzot!!!
 klusaisMiileetaajs  2011-09-06 12:40 
Zinu, zinu, PLP! Bet kodax ne man šo dzejoli veltīja.
 GedertsPiebriedis  2011-09-06 13:23 
Šajā darbā pieredzējusī dzejniece pavēsta, ka visu laiku nemaz nav aizņemta dzejas
sacerēšanā, bet dažreiz arī atpūšas.
 Plaanpraatinish  2011-09-06 13:34 
kur man but jāiet?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu