Netīšā steiga

autors: kodax [dzejoļi]

Saskaitīju – simts cilvēku,
Simts pulksteņu, viens laiks.

Laiks visus apmānīja,
Pirmais aizskrēja,
Steidzīgos cilvēkus paķēra līdzi.

Es sēdēju aiz laika,
Vēroju zaudējumu.

Palika neizteikts mīļums
Un mans meklējošais acu pāris
Netīšajā steigā.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lauvene4	2011-05-25 12:56
Zinu, par ko Tu raksti. Vismaz man tā liekas. :)
Plaanpraatinjsh	2011-05-25 15:38
Es arī zinu par ko stāsts,bet man nekas neliekas.
ne_jau_taa	2011-05-25 17:24
Par laika zazaudējumu reti kurš domā, kaut arī pulkstenis vienmēr z rokas...
klusaisMiileetaajs	2011-05-25 18:17
Es arī apmēram iedomājos, par ko kodax raksta. Un jānosmejas kā vellam. :)))
ZARNU_MAISS	2011-05-25 18:18
Nekas nepazūd ja notikusi attīrīšanās no negatīvajām enerģijām.
AIKONA	2011-05-25 20:34
nu brīnumlabs novērotājs :)
sssusurs	2011-05-26 19:36
laimiigie laiku neskaita

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!