Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Netīšā steiga

Saskaitīju – simts cilvēku,
Simts pulksteņu, viens laiks.

Laiks visus apmānīja,
Pirmais aizskrēja,
Steidzīgos cilvēkus paķēra līdzi.

Es sēdēju aiz laika,
Vēroju zaudējumu.

Palika neizteikts mīļums
Un mans meklējošais acu pāris
Netīšajā steigā.
Viedokļi par dzejoli
 lauvene4  2011-05-25 12:56 
Zinu, par ko Tu raksti. Vismaz man tā liekas. :)
 Plaanpraatinjsh  2011-05-25 15:38 
Es arī zinu par ko stāsts,bet man nekas neliekas.
 ne_jau_taa  2011-05-25 17:24 
Par laika zazaudējumu reti kurš domā, kaut arī pulkstenis vienmēr z rokas...
 klusaisMiileetaajs  2011-05-25 18:17 
Es arī apmēram iedomājos, par ko kodax raksta. Un jānosmejas kā vellam. :)))
 ZARNU_MAISS  2011-05-25 18:18 
Nekas nepazūd ja notikusi attīrīšanās no negatīvajām enerģijām.
 AIKONA  2011-05-25 20:34 
nu brīnumlabs novērotājs :)
 sssusurs  2011-05-26 19:36 
laimiigie laiku neskaita
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu